Dzīves audits

Cik bieži mēs skatāmies pulkstenī? Parasti tik nenozīmīgas lietas mūsu aizņemtie prāti izvēlas ignorēt līdz brīdim, kad sākam apzināti pievērst uzmanību un skaitīt. 

Kāda izskatītos mūsu dzīve, ja katru nedēļu apzināti skaitītu un pēc tam apkopotu dažādus mūsu dzīves aspektus?

Tieši tā izdarīja divas informācijas dizaineres, Džordžija Lupi (Giorgia Lupi) un Stefānija Posaveka (Stefanie Posavec) projekta “Dear data” ietvaros. Katru nedēļu diazaineres sūtīja viena otrai pastkartes ar datu vizualizāciju, kas attēloja datus, kas ievākti par kādu tēmu – kartu nedēļu citu.

Izdomāt unikālu tēmu katrai nedēļai gadā nebūt nav viegli. Piedevām, dizainerēm bija arī jāatrod kāds jauns, radošs veids, kā attēlot ievāktos datus tā, lai ilustrācijas neatkārtojas. 

Izrādās, datus var attēlot arī kā notis, ziedus, un visdažādākās ģeometriskās figūras. 

Džordžija attēlo datus izmantojot negaidītas metodes, un dau vākšanas procesā iekļauj neparastus aspektus. 

Vizualizācijā A Week of complaints (sūdzību nedēļa) Džordžija attēlo datus, izmantojot nošu pierakstu, kas atvieglo uztveri un mudina skatītāju domāt par sūdzēšanos kā par mūziku, ko neesam ikdienā raduši darīt.

Vizualizācijā A Week of clocks (pulskteņu nedēļa) Džordžija ir atzīmējusi arī katru reizi, kad centusies neskatīties pulkstenī, bet tomēr ir to izdarījusi.

Stefānija izteiksmīgi darbojas ar krāsām un līnijām dažādās kombinācijās, taču kontrastu atšķirība starp, piemēram, jūraszilo un debeszilo krāsu nav izteikta, un apgrūtina datu salīdzināšanu. 

Vizualizācijā A Week of goodbyes (atvadu nedēļa) vienā kategorijā ir iekļauts gan medijs, caur kuru tika izteiktas atvadas, gan vieta, kur tās tika izteiktas. Ilustrācijas veids kategorijai ir viens, tāpēc skatītājam izpaliek iespēja meklēt likumsakarības starp šiem aspektiem atsevišķi.

Vizualizācijā A Week of laughters (Smieklu nedēļa) Stefānija izmanto vienkāršas formas un notāciju. Apļa izmērs norāda, cik lieli un sirsnīgi bija smiekli.

“Dear data” projekts ir iedvesmojis cilvēkus visā pasaulē sākt vākt un vizualizēt savas dzīves datus , un sūtīt kādam otrā pasaules galā. 

Projekta dibinātājas ir pierādījušas, ka viss, kas vajadzīga, lai veiktu savas dzīve auditu, ir uzmanība un radošums, un nebūt nav nepieciešams maģistra grāds statistikā.