Labas datu vizualizācijas veiksmes atslēgas
Kas ir laba datu vizualizācija? Vienā no mūsu “Pasaules vēsmas datu vizualizacijā” kluba tikšanās reizēm kāda dalībniece parādīja šo.
Neviens nebija vienaldzīgs. Neviens nevarēja pateikt ko sliktu. Tā ir stabiņveida diagramma, kas attēlo kāda vīrieša bārdas garumu. Lai gan šī vizualizācija nesniedz precīzu informāciju, tā nodod galveno vēstījumu, ko nolasa jebkurš sekundes desmitdaļā.
Diskusijas turpinājumā, apskatot citus piemērus, mūsu secinājums bija – laba vizualizācija ir ne vien pareizi un pārdomāti noformēta, bet ietver sevī interesantu un viegli uztveramu stāstu.
Stāsts
Stāsts ir svarīgākā labas datu vizualizācijas panākumu atslēga. Bez laba stāsta pat skaistākais dizaina risinājums ātri vien kļūs par abstraktu grafisku dizainu. Piemēram, augustā visa pasaule bažījās par lielajiem ugunsgrēkiem Amazones lietus mežos un The New York Times nopublicēja datu stāstu ar kartēm, kas attēlo degošās platības pa gadiem un mēnešiem.
Konkrētās vizualizācijas vēstījums bija parādīt, ka ugunsgrēki atkārtojas līdzīgās teritorijās un līdzīgās sezonās, ko var viegli nolasīt no vizualizācijas.
Stāsts, kur katrs atrod sevi
Gadījumā, ja ir liela un daudzdimensionāla datu kopa, kuras iecerēto vēstījumu nevar parādīt vienā statiskā attēlā lai katrs tajā varētu atrast ko savu, ir jādomā par interaktīvu vizualizāciju. Zemāk ir diezgan labs interaktīvas datu vizualizācijas piemērs, kas parāda cik lietains, vējains un auksts bija 2017. gadā dažādās pasaules pilsētās.
Tās dizains piesaista ar kontrastējošām krāsām, bet elementu ir tikai tik daudz, cik nepieciešams. Centrā ir radiāla diagramma, kas parāda cik lietains (zilie stabiņi), vējains (baltie aplīši) un auksts (sarkanie stabiņi) bija katrā 2017. gada dienā. Izmantojot izvēlni, kas neuzkrītoši novietota labajā augšējā stūrī, katrs var izvēlēties galveno pilsētu, kas parādīsies apaļajā vizualizācijā un pilsētu, ar ko to salīdzināt. Salīdzinājums parādīsies katrā no trim grafikiem, kas novietoti kraisajā pusē. Pamēģini salīdzināt Rīgu ar, piemēram, Barselonu.
Dati
Bieži veiksmīga datu stāsta pamatā ir dati, kas sniedz pārsteidzošu un nepārprotamu rezultātu. Piemēram, zemāk redzamajā grafikā ir attēlotas mūžam svarīgas tēmas – nauda un reliģija. Vizualizācija parāda, cik lieli ienākumi ir dažādu reliģiju piederīgajiem ASV.
Grafikā uzmanību pievērš reliģijas, kurām visvairāk tic bagātākie (tumši zaļie laukumi). Izrādās pasaules bagātnieku sarakstos vispopulārākās ir hiduisms un jūdaisms. Nabadzīgākie cilvēki (gaišie laukumi) visvairāk ir kristieši un jehovas liecinieki. Protams, var būt tā, ka liela daļa bagāto cilvēku ASV neasociē sevi ar kādu reliģisko konfesiju vispār, tāpēc stāsts ir par dažādām reliģijām un cik bagāti clivēki tām tic, nevis, kam tic bagātie.
Atbilstoša grafika izvēle un noformējums
Kad stāsts ir rokā, svarīgi izvēlēties pareizo grafiku, kas spēs to attēlot. Zemāk ir “treemap” grafiks, kas ir piemērotākais veids, lai parādītu, “kas lācītim vēderā”, jeb kas veido kafejnīcā pirktas kafijas izmaksas.
Grafiks ir noformēts kafijas krūzes formā, kas nepārprotami atgādina par datu galveno tēmu. Vizualizācijas pārvēršana par “clip art” ne vienmēr ir labi. Profesionāla auditorija to varētu novērtēt kā bezgaumīgu, bet “vienkāršie cilvēki” sociālajos tīklos to visdrīzāk novērtētu ar “likes” un “shares”. Par biežākajām kļūdām datu vizualizācijā un kā tās nepieļaut iepriekš esam rakstījuši šeit.
Secinājums
Vispirms ir datu stāsts, tikai tad seko noformējums. Datu vizualizācijas fomātam jābūt atbilstošam, bet grafiskajam dizainam – “lietojamam”. Tam stāsts ir jāpapildina nevis jāizdaiļo “tukši dati”.
________
Šis ieraksts tapa pateicoties domapmaiņai kas notika Datu skolas 4. septembrī rīkotās diskusijas laikā. “Pasaules vēsmas datu vizualizācijā” diskusijas notiek katra mēneša pirmajā nedēļā. Seko līdzi Datu skolas jaunumiem Facebook un Twitter.